INSĀ  PRŪSISKA  GRAMMATIKI

 

Fōnetiki
1. Wōkalai, konsōnantei, diftōngai
2. Alfabētan be ortōgrafija
3. Akcēnts
Morfōlogija
4. Substantīwan
5. Adjaktīwan
6. Prōnomen
7. Gīrbjaswirds
8. Werban
9. Particīpan
10. Adwerban
Sīntaksi

FŌNETIKI
 

1. Wōkalai, konsōnantei, diftōngai

a, e, i, u

ā, ē, ī, ō, ū

ai, ei, au, aui, eu, am, an, al, ar, em, en, el, er, im, in, il, ir, um, un, ul, ur

j, l = l', r, r', n, n', m, w, f, b, p, g, g', k, k', d, d', t, t', c, s, š, z, ž, h, ch

 

u- = [wu-] (uššai [wušai]), ū- = [-] (ūrs [wūrs] = wūrs [wūrs]) 
ō-
= [-] (*ōstun [wōstun]) 

CONS'e = CONS'aCONS'ē = CONS'ē =/= CONS'ā !  [g'e = g'a, k'e = k'a, etc.;  g'ē = g'ē !, etc.]

L = L'   [le = la !!!, lei = lai !!!; lē = lē !!!]     J = J'   [je = ja !!!, jei = jai !!!; jē = jē !!!]

 m
 b
 p 
 g
 k
  + ā, ō  =  mū, bū, pū, gū, kū  !!!

              Adder, , , , , , , , , en nawwamans internaciōnalismans!

En werbamans :

-n + -b, -p  >  -mb, -mp
 

2. Alfabētan be ortōgrafija

Aa  Āā  Bb  Cc  Dd  D,   Ee  Ēē
Ff  Gg  Ģģ   Hh   Ii    Īī   Jj  Kk
Ķķ  Kl  Mm Nn  Ņņ  Oo Ōō Pp
Qq  Rr  Ŗŗ   Ss   Šš   Tt  Ţţ  Uu
Ūū  Vv  Ww  Xx  Yy  Zz  Žž

 

[r'] = ŗ, [n'] = ņ, [g'] = ģ, [k'] = ķ, [d'] = , [t'] = ţ

ge (re, ke, de, te) = a (...)", (...) = gē, ģā = ģā, la = l'a / le, = l'ā, = lē, ja = ja / je, = jā, =

ge, re, ke, de, te : we - wja, be - bja, pe - pja, me - mja, fe - fja

Nota bene:

"ģa" = ge [g'a], "ŗa" = re [r'a], "ķa" = ke [k'a], etc.  

[nom klākis, gen klākes, ni klāķas! ADDER:  ķāsi !]

wja =/= we!  bja =/= be!  pja =/= pe!  mja =/= me!  fja =/= fe!  ša =/= se!  ža =/= ze!

[nom salūbis, gen salūbjas, ni salūbes!]

ADDER:

[c'] = c[c' + e, ē, i, ī, o, ō, u, ū] = c + e, ē, i, ī, o, ō, u, ū

[nom buccis, gen buccas(, ni bucces!), dat buccu, acc buccin]  <37, 40, 41>


 

3. Akcēnts be tōns (zilbis akcēnts, zilbis intōnaciōni)

En zilbimans 
ēi, āi, (ēu =) āu, , , (eū =)
ērC-(+C / #), ēlC-(+C / #), ēmC-(+C / #), ēnC-(+C / #), eŕC-(+C / #), etc,
ārC-(+C / #), ālC-(+C / #), āmC-(+C / #), ānC-(+C / #), aŕC-(+C / #), etc,
īrC-(+C / #), īlC-(+C / #), īmC-(+C / #), īnC-(+C / #), iŕC-(+C / #), etc, 
ūrC-(+C / #), ūlC-(+C / #), ūmC-(+C / #), ūnC-(+C / #), uŕC-(+C / #), etc,
kwei # ast zero,

ni ast "ilgāi wōkalai" "ē", "ā", "ī", "ū"!
šlāit ast pazentlitan cirkumflaksiskas (tēnstasis) TŌNS na diftōngas pirman kompōnentin 
adder akūtiskas (aūktasis) tōns na diftōngas āntran kompōnentin!

rasā - rassan,  widāimai - wīda,  sāitan - stan     :     rōmantikenīks, šōsē ,

en mīstan,  en nūmans,  prei winnatautenikans,  na zemmin   :   ēn mans,  ēn stan,  prēi mans,  nō mans,  nō dins   

-a, -i  +  di, din(s) enklīzi
 

MORFŌLOGIJA

4. Substantīwan

Deklinaciōni:  Tabula Nova 32 - 67

Aīnagirbausna

nom -s, -a /-ā, -an, -is (), -in, -i, -ē, -s, -i, -u

gen -as, -is, -es

dat  -u, -ai, -ei, -i

acc -AN, -IN, -i, -u  (, -en)

Tūlagirbausna

nom -ai /-āi, -as, -āi, -ei, -is

gen -AN, -IN

dat -a(m)mans, -āmans, -ammans, -i(m)mans, -īmans, -emans

acc -ans, -ins

 

wīrs <32>, genā <46>, mīstan <35>

Aīnagirbausna

nom wīrs

gen wīras

dat wīru

acc wīran

 

Aīnagirbausna

nom genā,                    bilā  [bil’ā]

gen gennas,                  billas

dat gennai,                   billai

acc gennan,   (NŌDA:) billin

 

Aīnagirbausna

nom mīstan

gen mīstas

dat mīstu

acc mīstan

Tūlagirbausna

nom wīrai

gen wīran

dat wīramans

acc wīrans

 

Tūlagirbausna

nom gennas,                     billas

gen gennan,      (NŌDA:)  billin

dat genāmans,                  bilāmans

acc gennans,                     billins

 

Tūlagirbausna

nom mistāi

gen mīstan

dat mīstamans

acc mīstans

+ Tabula nova 32 - 67 !

Antīkiskan neūtrum

Aīnagirbausna

nom fōrum,    neūtrum [/ neūtran] 

gen fōras,       neūtras

dat  fōru,        neūtru

acc fōrum,     neūtrum [/ neūtran]

Tūlagirbausna

nom fōra / fōrai,    neūtra

gen fōran,             neūtran

dat  fōramans,       neūtramans

acc fōrans,            neūtrans

 

5. Adjaktīwan

wūrs <26>, arwis <27>, līgus <31>

Aīnagirbausna

nom wūrs (wīrs), wurā (genā), wūran (mīstan)

gen wūras (wīran), wūras (gennan), wūras (mīstan)

dat wurasmu (wīran), wūrai (gennan), wurasmu (mīstan)

acc wūran (wīran), wūran (gennan), wūran (mīstan)
 

Aīnagirbausna

nom arwis (wīrs), arwi (genā), arwi (mīstan)

gen arwis (wīran), arwis (gennan), arwis (mīstan)

dat arwismu (wīran), arwei (gennan), arwismu (mīstan)

acc arwin (wīran), arwin (gennan), arwi (mīstan)
 

Aīnagirbausna

nom līgus (wīrs), ligī (genā), līgu (mīstan)

gen līgwas (wīran), līges (gennan), līgwas (mīstan)

dat ligusmu (wīran), līgei (gennan), ligusmu (mīstan)

acc līgun (wīran), līgin (gennan), līgu (mīstan)

Tūlagirbausna

nom wurāi (wīrai), wūras (gennas), wurāi (mistāi)

gen wūran (wīran), wūran (gennan), wūran (mīstan)

dat wurammans (wīrans), wurāmans (genāmans), wurammans (mīstans)

acc wūrans (wīrans), wūrans (gennans), wūrans (mīstans)
 

Tūlagirbausna

nom arwjai (wīrai), arwis (gennas), arwjai (mistāi)

gen arwin (wīran), arwin (gennan), arwin (mīstan)

dat arwimans (wīrans), arwimans (gennans), arwimans (mīstans)

acc arwins (wīrans), arwins (gennans), arwins (mīstans)
 

Tūlagirbausna

nom ligwāi (wīrai), līges (gennas), ligwāi (mistāi)

gen līgun (wīran), līgun (gennan), līgun (mīstan)

dat ligummans (wīrans), liģāmans (gennans), ligummans (mīstans)

acc līguns (wīrans), līguns (gennans), līguns (mīstans)

 

Prōnominalin adjaktīwan

wūrasis = stas wūrs; arwisis = stas arwis; līgusis = stas līgus

Aīnagirbausna

nom wūrasis, arwisis (wīrs), wurāi (gena)

gen wūrasis, arwisis (wīran, gennan)

acc wūranin, arwinin (wīran, gennan)

Tūlagirbausna

nom (stāi + wurāi, stās + wūras)

gen wūranin, arwinin

acc wūranins, arwinins

+ Tabula nova 25 - 31 !
 

Kōmparatiwan

wūrs, aīningis, līgus > wūraisis, aīningeisis, līguisis <28m,f,n>                  (NŌDA: arwis > arwjaisis, wūrmis > wūrmjaisis)   

ADDER:    labs > walns

Superlatīwan

ukawūraisis, ukaarweisis, ukalīguisis <28m,f,n>                                       (NŌDA: ukaarwjaisis, ukawūrmjaisis)   

ukawalns (= ukawalnaisis)

 

6. Prōnomen

as <1>; tū <2>; mes <6>; jūs <7>; kas <9m,f,n>; tāns <12m,f,n>

nom as;     tū;     mes;     jūs

gen māise;   twāise;    nūse;    jūse

dat mennei / mi;   tebbei / ti;    nūmans;     jūmans

acc min / (men) / mi;    tin / (ten) / ti;    mans;    wans
 

Aīnagirbausna

nom kas, kwāi, ka;    tāns, tenā, tennan

gen  kasse, kasses, kasse;    tenesse, tenesses, tenesse

dat  kasmu, kassei, kasmu;   tenesmu, tenessei, tenesmu

acc kan, kan, ka;    tennan, tennan, tennan

Tūlagirbausna

nom kwāi, kwās, kwāi;   tenēi, tennas, tenēi

gen kwēisan;    tenēisan

dat  kwēimans;   tenēimans

acc kans;    tans

+ Tabula nova 1 - 20 !

 

7. Gīrbjaswirds (numerālin)

Tabula Nova 21 - 24,

Kārdinalai
ketturei <27>, dessimts <60>, sīmtan <35>

Ōrdinalai
tīrts <70>, ketwīrts <69m,f,n>

Aīnagirbausna

nom ketwīrts, ketwirtā, ketwīrtan

gen ketwīrtas

dat ketwirtasmu, ketwīrtai, ketwirtasmu

acc ketwīrtan

Tūlagirbausna

nom ketwīrtai, ketwīrtas, ketwīrtai

gen ketwīrtan

dat ketwirtammans, ketwirtāmans, ketwirtammans

acc ketwīrtans

 

8. Werban

Infinitīws

Intranzitīws:  twei <115>, ēitwei <116>;   treptwei <85>,     Tranzitīws:  -tun
 

Indikatīws

Prezēnti

(as)   asma, ēima       (mes)  asmai, ēimai                    (as)   treppa            (mes)   treppimai

(tu)   assei,  ēisei        (jūs)   astei,  ēitei                        (tu)   treppa            (jūs)   treppitei

(tāns, tenā, tenēi, tennas)  ast, ēit                                                        treppa

Nota bene:

Nazāla prezēnti kaktwei (Tabula nova <89>)  > kanka, kankimai, ADDER stebtwe > steNba > stemba, stembimai 

 

NŌDA (Tabula nova <143>):

(as, tāns, tenā, tenēi, tennas)   dīnkaui             (mes)   dīnkawimai             (jūs)   dīnkawitei  


 

Pretēritan

(as)   bēi, gūba        (mes)   bēimai, gūbamai                (as)   treppa            (mes)   treppamai

(tu)   bēi, gūba         (jūs)   bēitei, gūbatei                      (tu)   treppa            (jūs)   treppatei

(tāns, tenā, tenēi, tennas)  bēi, gūba                                                     treppa

 

NŌDA!

Infinitīws

Intranzitīws:  segītun <134>    :    bilītun <134a>
 

Indikatīws

Prezēnti / Pretēritan

(as)   segēi [s’ag’ãi] = bilāi [bil’ãi]            (mes)   segēimai = bilāimai

(tu)   segēi [s’ag’ãi] = bilāi [bil’ãi]            (jūs)   segēitei = bilāitei

(tāns, tenā, tenēi, tennas)  segēi = bilāi

 

di, din(s) enklīzi

Prezēnti

(as)   treppa  di / din(s)        (mes)   treppimai  di / din(s)              (as)   wedda  di / din(s)        (mes)   weddimai  di / din(s)

(tu)   treppa  di / din(s)         (jūs)   treppitei  di / din(s)                 (tu)   wedda  di / din(s)         (jūs)   wedditei  di / din(s)

 

Pretēritan-a > -ā din-i > -ē din

(as, tū, tāns, tenā, tenēi, tennas)  treppa    >    (as, ...)  treppā  di / din(s) ,     (as, ...)  weddi    >    (as, ...)  weddē  di / din(s) 
 

Futūran

(as)   wīrst būwus, gūbus;  treppus          (mes)   wīrstmai būwus, gūbus;  treppus

(tu)   wīrst būwus, gūbus;  treppus            (jūs)   wīrstei būwus, gūbus;  treppus

(tāns, tenā, tenēi, tennas)  wīrst būwus, gūbus;   treppus


Perfekt
an

(as)   asma  būwuns, būwusi; treppuns, treppusi            (mes)   asmai būwusis; treppusis

(tu)   assei  būwuns, būwusi; treppuns, treppusi            (jūs)   astei būwusis; treppusis

(tāns, tenā, tenēi, tennas)  ast  būwuns, būwusi; treppuns, treppusi, būwusis; treppusis
(tennan)    ast  treppus


Pluskwamperfekt
an

(as)   bēi  būwuns, būwusi, treppuns, treppusi            (mes)   bēimai  būwusis, treppusis

(tu)   bēi  būwuns, būwusi, treppuns, treppusi            (jūs)   bēitei  būwusis, treppusis

(tāns, tenā, tenēi, tennas)  bēi  būwuns, būwusi, treppuns, treppusi, būwusis, treppusis
(tennan)    bēi  treppus


+ Tabula nova 71 - 144 !

 

Konjunktīws

(as, tū, tāns, tenā, tenēi, tennas, tennan)   būlai, ēilai;  treplai

(mes)   būlimai, ēilimai;  treplimai

(jūs)   būlitei, ēilitei;   treplitei
 

Relatīws wīds (Modus relativus, Pergērbsnas wīds)

Prezēnti

(tāns, tenā, tenēi, tennas, tennan)   astits, ēitits,  weddats,  treppats,  gīwats,  lāikats,  zinnats,  segēits

Pretēritan-a > -ā -ts-i > -ē -ts

( tāns, tenā, tenēi, tennas, tennan)   bēits, gubēts,  weddēts,  treppāts,  giwījāts,  laikāits,  zināits,  segēits

 

Imperatīws

<70-114, 122, 128, 136, 141, 142, 144> :  3 ps + -is , -iti ;
<131-135, 137-138> :  3 ps + -s , -ti ;
<143> :  inf - -twei / -tun + -s , -ti
<137a, 139, 140> :  inf - -twei / -tun + -īs , -īti 

(tū)   treppais!   lānkeis!   pūdais!   maitāis!   turris!   dīnkaus!   krikstīs!

(jūs)  treppaiti!   lānkeiti!   pūdaiti!   maitāiti!   turriti!   dīnkauti!   krikstīti!

<115-121, 123-127> :  

(tū)   seīsjs!   īdeis!   dāis!   jāis!   skījais! / skīs!   dedeis! /s!   meīgeis! / migeis!   welais!   jāseis!

(jūs)  seītijti!   īdeiti!   dāiti!   jāiti!   skījaiti! / skīti!   dedeiti! / ti!   meīgeiti! / migeiti!   welaiti!   jāseiti!

 

Ōptatiws

1 sg pl ps = Indikatīws;  3 ps: IF (- -twei, -tun) (-stwei=-t/dtwei --> -t/d) + -sei

(mes)     asmai! ēimai!

(tāns, tenā, tenēi, tennas, tennan)   seīsei! jaīsei!   trepsei!

9. Particīpan

                                                              Prezēntis aktīwan (-nt-, Tabula Nova 29):   
nom sg         m   -nts                                 f  -ntī / -nti                      n   -nti
gen sg          m   -ntis                               f   -ntes                             n   -ntis
dat sg          m   -ntismu                          f   -ntei                             n   -ntismu
acc sg          m   -ntin                              f   -ntin                             n   -nti
nom pl         m    -ntei                             f    -ntes                             n   -ntei
gen pl          m, f, n    -ntin
dat pl          m   -ntimmans
/ -ntimans   f  -nţāmans / -ntemans     n -ntimmans / -ntimans
acc pl          m, f, n    -ntins
 
3 ps -a + -nt  >  nom sg m -ants
/ -ānts ( > av -antei, -āntei): -ānts kwei ast laītawiska retrakciōni 3 p(rae)s pà-meta
3 ps -e + -nt  >  nom sg m -ints / -īnts   ( > av -intei, -īntei): -īnts kwei ast laītawiska retrakciōni 3 ps ìš-krečia
3 ps -ai, -āi + -nt  >  nom sg m -ānts    ( > av -āntei)
3 ps -ei, -ēi + -nt  >  nom sg m -īnts      ( > av -īntei)
3 ps -i + -nt  >  nom sg m -ints             ( > av -intei)
3 ps -ijja + -nt  >  nom sg m -ijjants     ( > av -ijjantei)
3 ps -aui + -nt  >  nom sg m -awints    ( > av -awintei)
3 ps -aūja + -nt  >  nom sg m -aūjants ( > av -aūjantei)                                                                                                          

Preterītas aktīwan (-us-, Tabula Nova 68);

<71-105, 109, 114, 116, 117, 124-128 > :  nom sg m -uns ;
<106-108> :  nom sg m -juns ;
<110-113, 115, 118-123, 131-144 > :  nom sg m -wuns        

-ijjuns, -īwuns
drēuditan (prohibited!)
  -iwwuns,  -ījuns                          

Preterītas pasīwan (-ta-, Tabula Nova 69, prōnominali fōrmi - 26).
 

10. Adwerban

wūrs, aīningis, līgus >  wūrai / wūran, aīningi, līgu;   
metānts, gēidints, peisānts, segīnts, grīkints, prasijjants, gērdawints, rikaūjants

metāntei, gēidintei, peisāntei, segīntei, grīkintei, prasijjantei, gērdawintei, rikaūjantei

ADDER:     tāls > tāli  

                  līkuts > mazzai

Kōmparatiwan

wūraisis, aīningeisis, līguisis >  wūrais, aīningeis, līguis                                      (NŌDA: arwjais, wūrmjais)   

ADDER:    tāli > tālis

                 tūlin > tūls (= tūlis)

                 walns > walnai / walnan

Superlatīwan

ukawūraisis, ukaaīningeisis, ukalīguisis >  ukawūrais, ukaaīningeis, ukalīguis        (NŌDA: ukaarwjais, ukawūrmjais)   

ADDER:    tūls (= tūlis) > mūisesan   

                 ukawalns > ukawalnai / ukawalnan (= ukawalnais)
 

SĪNTAKSI

Niklas ast mālds wīrs - Niklas ast māldan.

Lāima ast maldā genā - Lāima ast māldan.

Niklas be Lāima ast maldāi zmūnei - Niklas be Lāima ast māldan.

Sta ast Niklas buttan. Niklas turri nawwan buttan. Niklas buttan ast labban. Mes asmai en nawwasmu Niklas buttan. Šai nūmans ast labban.

Mes pergūbimai šai dīwai. Šis tensīlis ast dīwan. Labs zmūnentins turri wissan segītun labbai be dīwai.

Pereīs prēi mans en nawwan Niklas buttan! Kwaitēi tu, kai Jōnis perēilai prēi mans? Mes dīgi kwaitīlimai stan subban.

Waīda tu, kwei buwinna Jōnis? Kwāitu telafōnitwei tenesmu? As wīrst telafōniwus Jōņu anga Niklu. Waīda tu ni, kelli ast dwaiwārst dwāi!

Tu turri milītun swāise ginnin. Mīli tu min? Mīli tu min ni?!

 

Waīda tu, ka bei Kościuszkas senskīsnas kerdā? Stāi bei ulinsnā per pawīrpingiskwan. En kērdan stesses Kościuszkas senskīsnan Samuēls Linde buwinna en Wāršawai.

En Prūsai bēi legēnda ezze ketturins brātins. En senskrīzinsenemans zmūnei statinnusis sullins stēisan ketturin brātin.

As teīsina eraīnan nīkusin prūsan,  st. a. –  wissans nīkusins prūsans.

Sta ast pamīntlin per nīkusins prūsans  =  Sta ast pamīntlin stēisan nīkusin prūsan  (tūlin)> >

Sta ast Ērkus Māntas pamīntlin  =  Sta ast pamīntlin stesse Ērkun Māntan  [/ stesse Ērkus Māntas(aīnase)

As pazinna (identificijja) pamīntlin.  As wīda prūsan be pazinna prūsans.  As pazinna pamīntlin stēisan prūsan  (tūlin).

Mes druwēimai en etwērpsenin.  Mes segēimai ni aīnan grīkan, mes segēimai grīkans.  Mes druwēimai en etwērpsenin stēisan grīkan.

nom  grīks – grīkai

gen   grīkas – grīkan

acc   grīkan – grīkans

nom  stas – stāi

gen   stesse – stēisan

acc   stan – stans

acc sg  (grīm)an = gen pl  (grīm)an   :   acc sg  stan =/= gen pl stēisan  > >

As pazinna grīman stēisan prūsan (tūlin)  > >

As pazinna 2tārin 1stesse kaimīnan  [/ kaimīnas  (aīnase)=  As pazinna 1kaimīnas 2tārin.

                 1 - 2

Kaimīnas tāri

Dīlinikas algā

Lingwistas kumentārs

Niklas buttan

Amžas kailūstisku

Enwārgulas kailūstinsna

Kaukāzas kareusnā

Dēinas pagaūsenis

Lāimas grīma

Pāulis automōbilin

Newtōnas ensadīnsna

                 2 - 1

Gremsnā stēisan pippalin

Algā stēisan dīlinikan

Dilāi stēisan zinānikan

Legēndas stēisan pirzdaunīkan

Etwērpsenis stēisan grīkan

Etgīmsenis stēisan prūsan

Ebwarisnā stēisan nōchtšin

Platisnā stēisan āušautin

Grīma stesses Lāiman ( / stesses Lāimas)

Automōbilin stesse Pāulin ( / stesse Pāulis)

Ensadīnsna stesse Newtōnan ( / stesse Newtōnas)

 

Na gatwin as endirīwuns dessimt zmūnentinans be dabber trins - en padwaŗŗu.

As dāi dessimt zmūnimans pa aīnan lāiskan. Teinū ast ušnadesimt minūtis pirzdau pēnkins.

Ainā smittuka ni segēi wassaran - segēi din dwāi smittukas? Dwejjan smittukan prōblaman ni ast prōblaman stēisan smittukan.

Relatīws wīds

Šandēinan genā bei en sūpermarketu. As ni bei stwen. Tena gērdaui, geīts kaštūjats jāu dwigubbai tēmprais.

 

Kerdā

Fünf Minuten nach Vier =/= Pēnkis minūtis pa ketturins.

Vier und dreißig Minuten nach Vier =/= Dwiddesimt ketturis minūtis pa ketturins.

Vierlel Fünf  =/= Ketwitadelīks pa ketturins.

Halb Acht = Pussi Asmas (= "pussi asmas stundis").

Fünf und zwanzig vor Neun = Dwiddesimt pēnkis pirzdau newīnins.

Viertel vor Elf = Ketwirtadelīks pirzdau aīnadesimt.

Punkt Sechs = Punkt uššas.