Tōtarō rōtatō ... radu ridu raitatō rōtō
Senjōjō waīdilai                                                         
Na aūktan garban,
Senkōrō kriwūlins na swentan garjan.
Swentasmō garjō newinei wipjai,
En wipjas wangai newinei kweitjāi,
En kwēitjas wangai newinēs wōgōs.
Perskrōidō bitīkō, aupēdō aīnan,
Perpēdō ēnwangan en Mōrōs ōlkan.

Part 05. Tēvzemi iedomājot I

Tēvzeme - kad to iedomāju -
ikreiz pašizteicos un sakņojos,
to man priekšā teic sirds,
itin kā robeža slēpta,
kas mani saista ar citiem.

Tōweīnas supnōi wartina prēi garjan stan.

Mani saista ar citiem,
apjožot visus pagātnē,
senākā par jebkuru no mums:
es cēlies no tās ...

Myśląc Ojczyznę, powracam w stronę drzewa.

Kad Tēvzemi iedomāju -
slēdzu to sevī kā dārgumu.
Vaicāju allaž, kā vairot to,
plašāku darot telpu, ko aizņēmusi.

Part 09. Tēvzemi iedomājot III

Więc schodzimy ku tobie, ziemio,
by poszerzyć cię we wszystkich ludziach -
ziemio naszych upadków i zwycięstw,
która wznosisz się we wszystkich sercach
tajemnicą paschalną. -
Ziemio, która nie przestajesz być
cząstką naszego czasu.
Ucząc się nowej nadzieji,
idziemy poprzez ten czas ku ziemi nowej.
I wznosimy ciebie, ziemio dawna,
jak owoc miłości pokoleń,
która przerosła nienawiść.

Tā mēs ejam pie tevis, zeme,
lai izvērstu tevi visos ļaudīs -
mūsu spožuma, mūsu posta zeme,
kas visu sirdīs slavēta topi
Lieldienu noslēpumā. -
Zeme, kas nepārstāj būt
mūsu laika sastāvdaļa.
Jaunu cerību lolojot,
ejam cauri šim laikam uz zemi jaunu.
Un slavinām tevi, sensenā zeme -
kā paaudžu mīlestības augli,
kas pāraudzis naidam.

Zemōi ēimai prēi Ten, ō zeme,
Kōi platīlai ten en wisēimans ljaudins -
Zeme nūse krūsnan be ebwarjan,
Kōi etskīsei en wisēimans sērins
kōigi Paskēs kliptan. -
Zeme, kōi nē si wanginei būtwei
pēr nūse kērdōs delīkan.
Mōkināntjai si nadrūwēsnōs,
Ēimai prō šan kērdan prēi nawan zemen.
Erlōngjamai ten, wōrō zeme,
Kōigi wēisin mīlēs, kōi praaūgō
Dergēsnan en streīpstans.

Part 11. Waīdila Wojtyła

Waīdila, Waīdila, Wojtyła, Wojtyła!
Wūrōi dēiwōi sēn nūmans!
Waīdila, Waīdila, Wojtyła, Wojtyła!
Tū Swentas Panus sarge.
Waīdila, Waīdila, Wojtyła, Wojtyła!

Waidilas congregated                                                         
on a high hill,
they hung up their holy staves
on a sacred tree.
The sacred tree has nine boughs,
At each end there are nine blossoms,
At the end of a blossom there are nine berries.
A small bee flew in and picked up one of them,
it took it finally to Mara's shrine.

Thinking of Fatherland I

Fatherland - when I think of it -
I come to my self-expression and rooting,
this is prompted by my heart,
that is like a hidden border,
connecting me to others.

Fatherland's dreams turn (me) toward that tree.

It connects me to others,
embracing all into the past,
(which is) more ancient than any of us:
I take my origin from it ...

Thinking of Fatherland I turn myself towards the tree.

When I think of (my) Fatherland -
I lock it inside me as a treasure.
I always ask, how to enlarge it,
broadening the space taken by it.

Thinking of Fatherland III

Thus we approach you, the land,
to implement you in all people -
the land of our splendour and disaster,
which are glorified in all hearts
as a paschal mystery. -
The land which do not sease to be
a constituent part of time.
With a new hope,
we move through this time to a new land.
And we glorify you, the ancient land,
as a fruit of generations' love,
that has overcome hatred.

Waīdila Wojtyła

Waīdila, Waīdila, Wojtyła, Wojtyła!
Ancient gods are with us!
Waīdila, Waīdila, Wojtyła, Wojtyła!
You are Keeper of the Holy Fire.
Waīdila, Waīdila, Wojtyła, Wojtyła!